Audiênsia KFP, MEJD no SEJD ho Komisaun G-PN Diskute Situasaun Profesores

Komisaun Funsaun Públika, Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu no Sekretariu Estadu Juventude no Desportu audiensia ho Komisaun Espesializada G trata ba asuntu edukasaun, juventude, desportu no kultura hodi aprezenta kona-ba ezekusaun orsamentu ba atividade 2022 no planu atividade 2023 nian inklui diskute asuntu edukasaun nian iha Timor-Leste.

Durante audiensia, deputadu sira levanta kestoens sira ne’ebé liga ho fiskalizasaun iha baze ba situasaun edukasaun ein jeral hanesan situasaun no destinu profesóres kontratadu, profesores voluntárius, nomeasaun kargu diresaun xefia, nomeasaun ba ajente administrasaun públika ba kargu la tuir regras funsaun públika, infraestrutura eskola, merenda eskolar, matéria didátiku. Alende ne’e rekomenda ba Komisaun no MEJD atu loke rekrutamentu ba profesór sira hodi kompete no ema ne’ebé aplika iha duni queda ba sai manorin no tuir área disiplina ne’ebé mak iha, edukasaun ne’e tenke iha konsensu nasionál, halo avaliasaun ba estatutu edukasaun nian hodi hadia prosesu aprendizajen ba eskola públiku sira hodi hanorin portugueza no huus ba KFP atu loke espasu ba avaliasaun ba planeamentu forsa traballu, reforma iha funsaun públika, rekrutamentu ba profesór ba área remota ne’ebé konsidera importante tebes.

Liga ho kestoens edukasaun nian Komisaun Funsaun Públika ba tinan ne’e halo levantamentu peskiza no monitorizasaun ba setór edukasaun iha nivel munisipal sira atu hodi buka hatene dezempeñu Funsaun Públika ligadu ho profesór sira iha karaik ne’ebá, hodi nune’e ita bele hetan ideia jeral kona-ba problemátika sira ne’ebé mak sira hasoru, dezafiu no difikuldade sira hodi nunee bele iha ideia hodi bele partilla ba malu. Ao mesmo tempo bele halo rekomendasaun ba MEJD hodi buka oinsá bele hadia no hadia dezempeñu nune’e mós liga ho ema nia direitus no deveres sira, esplika Prezidente KFP wainhira aprezenta hela ezekusaun orsamentu tinan 2022.

Alende ne’e detaka mós kargu diresaun xefia iha situasaun profesóres iha setór edukasaun nian.

“Atu destaka iha ne’e katak, kargu diresaun xefia nebe hau temi la inklui diresaun xefia no juventude, liu-liu ba sira nebe mak abranze  ba eskola sira ne’e. Tanba MEJD tuir komisaun ninia rejistu iha eskola hamutuk 1,900 resin, iha eskola hirak ne’e no mínimo kargu tolu (diretor, diretor adjuntu no Gabinete Apoiu Tékniku), ita bele imajina iha 1900 ital iha kargu tolu ne’e nebe konstitui kargus diresaun as liu kompara ho diresaun husi ministeriu sira seluk,” destaka Prezidente KFP, Faustino Cardoso Gomes.

Tuir dadus ne’ebé rejista iha sistema iha setór edukasaun nian iha 14,790 husi númeru ne’e feto hamutuk 6,146 no mane 8,664. Husi numeru ne’e rejista iha KFP nudar ajentes administrasaun publika 4,881 nebe fahe ba asistente dosente hamutuk 368, tékniku administrativu grau E hamutuk 3,579 no grau D 938. No kestoens kona-ba profesór sira seidauk iha profesór senior no iha deit profesores. Asistente liu tiha ona ba profesores maibé estagnadu iha profesor, seidauk konsege avansa ba profesór senior depende ba dekretu lei edukasaun ba profisionais dosente sira nian.

To’o ohin loron profesór ne’ebé hetan ona reforma ho desizaun husi tinan 2012-2022 hamutuk 320 no mane 182 no feto 138.

Enkuantu iha asuntu interligadu seluk ne’ebé deputadu sira levanta liga ho konstrusaun eskola no iha kestaun balun ne’ebé mak presiza investigasaun ba instituisaun supervizor.

Liga ho kestoens levanta barak husi deputadu sira, tanba kestaun tempu limitadu enkuantu Prezidente Komisaun G deside iha forum hodi hato’o resposta eskrita iha kinta feira semana ne’e.

Audiensia ne’e hala’o horseik (10/10/2022) iha gabinete Komisaun G Parlamentu Nasional.