Komisáriu Planeamentu Forsa Traballu husi Komisaun Funsaun Públika (KFP), José Telo Soares Cristovão, partisipa iha serimónia Tomada de Posse ba kargus xefias iha Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peskas no Floresta (MAPPF), nain 182 kompostu husi Mane 113 no Feto 69 ne’ebé realiza iha Salaun Uma Adat-Comoro, Díli, iha segunda-feira, 12 Janeiru 2026 (MAPPF).

Komisáriu Planeamentu Forsa Traballu husi KFP, José Telo Soares Cristovão, afirma katak tomada de posse ne’e mak “pasu dahuluk” ne’ebé hatudu prontidaun instituisaun nian ba tinan 2026. Nia enkoraja emposadu sira atu la’o tuir regra no orientasaun superior, hodi foka liu ba Boa-Governasaun no modernizasaun servisu públiku ho dedikasaun tomak.
“Serimónia posse ida-ne’e fó hanoin katak ita tama ona iha jornada no siklu foun iha tinan 2026, presiza vizaun foun no presaun servisu ne’ebé foka ba kolaborasaun hodi ezekuta orden superior no kumpre dever nudar funsionáriu públiku,” tenik Komisáriu José Telo.
Komisáriu mós fó hanoin katak papél Diretór Nasionál no Xefe sira mak atu fó apoiu tomak ba Ministru no Sekretáriu Estadu sira. Komisaun Funsaun Públika sei nafatin sai “uma mahon” ba funsionáriu hotu hodi garante katak servisu públiku la’o ho dignidade no kualidade hodi serví nasaun.
Ministru Agrikultura, Marcos da Cruz, hatete katak dezenvolvimentu iha setór ha’at (4)-Agrikultura, Pekuária, Peskas, no Floresta mak xave ba futuru nasaun nian.
“Objetivu mak auto-sufisiente, tenke fornese aihan ne’ebé barak hodi orienta ba merkadu. Prioridade mak asegura povu ho aihan ne’ebé produs husi ita-nia rain rasik, hodi proteje rekursu naturál no florestál sira ba ambiente ne’ebé saudável,” tenik Ministru.
Ministru mós fó hanoin katak setór ne’e kobre 70% husi populasaun Timor-Leste, tan ne’e estrutura ne’ebé monta tenke forte no kumpri klasifikasaun ne’ebé iha.
Sekretáriu Estadu sira mós reforsa katak kargu ne’e la’ós fatin atu “goja”, maibé fatin ba Kompromisu de Onra. Lideransa sira husu ba emposadu sira hodi halo refleksaun no serví ho profisionalizmu atu lori rezultadu konkretu, la’ós de’it “asina” surat hodi mantein unidade no evita konflitu internu (“ke’e malu”).
