KFP Partisipa Iha Traballu Jornada OJE 2024

Prezidente KFP, Faustino Cardoso Gomes no Sekretária Ezekutiva akompaña husi Diretur Nasional Administrasaun no Finansas SKFP partisipa iha traballu Jornada 2024 iha Ministériu Finansas.

Objetivu husi sesaun Traballu Jornada 2024 hodi aprezenta no partilla  informasaun kona-ba medidas prinsípal sira, informasaun makro-fiskal no proposta prioridades atu mellora no fortalese medidas prisípal sira ne’ebé mak atu kontempla iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024 no atu asegura kualidade Lei GOP 2024 no dokumentu adisional sira, presija mós kontribuisaun ideias husi Entidades Estadu ne’ebé mak hola parte iha perímetro OJE, Setór Privadu no Sosiedade Sivil.

Iha abertura Ministru Finansas, Rui Gomes hato’o, ida ne’e mak segundu jornada planeamentu iha istória Timor-Leste nian depois paíz ne’e restaura ninia independênsia iha tinan 21 resin liuba. No marka inísiu husi faze primeiru nia prosesu planeamentu Grandes Opsoens husi Planu ba tinan 2024, prosesu ne’e hahú iha tinan 2022 ba enkuadramentu OJE no jestaun finanseira públika.

Sesaun traballu ohin loron nian ho Tema ‘’Mai hamutuk Hadia No Hametin Medidas Prisipais Orsamentu Jeral Estadu ba Tinan 2024 Hodi Promove Kresimentu Inkluzivu No Sustentavél. Tema importante ne’e atu diskute identifika no halo apresiasaun ba esbosu medidas prinsipais ne’ebé sei propoin ba preparasaun ba OJE 2024 ho objetivu atu promove kresimentu ekonómiku ida ne’ebé inkluzivu no sustentavél, esplika Ministru Finansas.

Ba rezultadu esperadu husi semináriu ida ne’e mak, kona-ba prosesu Planeamentu Grandes Opsoens do Planu (GOP) 2024, koñesimentu estratéjika, mekanizmu rasionalizasaun medidas GOP 2024 hodi hetan apresiasaun no prioridades ba OJE 2024, re-define no re-enkuadramentu lei orsamental artigu 45o alinea 2 orienta katak prosesu planeamentu orsamentu tenke halo liuhusi konsultasaun sidadania.  Kumpri ba hirak ne’e Ministériu Finansas hamutuk ho liñas ministeriais relevantes hanesan edukasaun, saúde, Obras Públikas, BTL, Agrikultura no Turizmu halo konsultasaun sidadaun munisípiu iha munisipiu neen (6) mak hanesan munisípiu Aileu, Ainaro, Bobonaro, Ermera, Lautem no Viqueque. Durante konsultasaun iha kada munisípiu ekipa halo diskusaun ho parte interesante sira hanesan xefe Sukus, reprezentante Veteranus, juventude no leader relizioju no mós envolve iha atividade konsultasaun ne’e hodi rona objetivu sira relasionadu ho povu nia lian iha nivel suku, postu administrativu no munisípiu sira kona-ba progresu no impaktu dezenvolvimentu nasionál hodi alkansa ba metas prinsipal sira, fó informasaun sira kona-ba nesesidade xavi povu nian liu husi reprezentante atu nune’e bele uza ba análize prioritizasaun OJE 2024 ne’ebé sei kontempla iha Grandes Opsoens do Planu (GOP). Alende ne’e atu asegura medidas prinsipais ne’ebé sei kontempla iha GOP 2024 aliña ho PEDN, problemas planu setorial inklui planu rekoperasaun ekonómika no aliñamentu ba iha rezultadu nasionál ANAPMA dezenvolve ona no iha mós aprezentasaun husi ANAPMA bele hetan esbosu ba planeamentu tuir lei enkuadramentu orsamental.

Iha sesaun abertura ne’e Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak iha ninia diskursu iha pontu haat ne’ebé mak destaka iha reuniaun Jornada Planu 2024, kontribuisaun VIII Governu ne’ebé mak ba tinan ne’e iha tinan polítiku ne’ebé mak  hahú ho kampaña eleitora nune’e hodi prepara ba IX Governu ba tinan ne’e. Nune’e halo balansu ida ba saida mak durante ne’e VIII Governu implementa, segundu, dezafiu saida mak iha, terseiru pontu ba kontribuisaun VIII Governu halo no planeamentu ne’e hatudu dalan ita atu ba ne’ebé.

Kontribuisaun saida mak halo, la’ós halo balansu maibé saida mak halo no saida mak husik hela, iha tinan 2017 kuandu VIII Governu simu pose ita iha krize rua hanesan kresimentu ekonómiku ne’ebé negativamente iha 3.1 no iha tinan 2018 tun ba 0.7 tuir-tuir malu, segundu, promove kresimentu depois krize, ita tenke rekupera fali krize ne’ebé husu ba Governu ne’ebé mai buka atu minimiza impaktu krize sira iha ema nia moris. Nune’e ba dezafiu sira mak ita nia nasaun hasoru no oinsá enfrenta no ultrapasa problema sira ne’e mak liu husi siklu orsamentál, planeamentu no kontrolu ida ne’ebé diak atu enrikese ita nia planeamentu ne’ebé efisiensia no efikasia, dehan Primeiru Ministru.

Tuir mai atu rekupera situasaun sira ne’e atu hodi haree entre estudu ita nian no estudu iha estranjeiru diferensa iha ne’ebé mak ita bele responde di’ak liu iha situasaun ne’e. Ne’ebé mak iha tinan 2021 ita nia kresimentu sae ba 2,9 pursentu no iha 2022 sae ba 3.3 pursentu, alende ne’e ita promove kresimentu no hala’o reforma sira atu permite ita ba iha justisa sosial no igualdade ba oportunidade. Ne’e iha esforsu hirak ida ne’ebé mak Governu halo mezmu iha kreize barak, maibé dezafiu sira ne’e pobreza multidisional ne’ebé mak mosu pobreza edukasaun, saúde no padraun moris, ne’ebé mak kuaze tinan rua nulu nia laran, dehan Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak.

Reuniaun Traballu Jornada OGE 2024/foto media CFP 2023