Prezidente Komisaun Funsaun Públika, Agostinho Letêncio de Deus partisipa iha Timor-Leste Development Partners Meeting (TLDPM) 2026 ho tema prinsipal “traçar um horizonte resiliente: economia azul integração da ASEAN e ação coordenada” entre Governu Timor-Leste (TL) ho parseiru dezenvolvimentu sira hanesan doadór internasionál, organizasaun internasionál no nasaun parseiru sira, ne’ebé mak hala’o iha Ministériu Finansas, Aitarak-Laran, Díli, iha segunda-feira, (25/05/2026).
Objetivu prinsipál hosi TLDPM ne’e maka halo diálogu, koordenasaun no servisu hamutuk bá dezenvolvimentu Timor-Leste nian.
Enkontru ne’e lidera husi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão iha abertura reuniaun ne’e lori povu Timor-Leste nia naran hato’o boas-vindas ba parseirus dezenvolvimentu sira iha reuniaun koordenada annual.
Primeiru-Ministru dehan, hahú hosi primeira Konferénsia Doadores iha Tókiu, iha 1999, mak enkontru sira hanesan ne’e desizivus tebes bá rekonstrusaun, estabilidade no bá bein-estar povu nian. Reziliénsia Timor-Leste hanesan – superasaun adversidade ka, difikuldade oioin iha istória TL nian, hakraik-an hodi aprende ho errus, no hamriik metin nafatin hasoru presoens hosi rai-laran no rai-li’ur – ne’e la’ós de’it rezultadu determinasaun hosi povu. Hanesan mós rezultadu hosi amizade, solidariedade ho apoiu ne’ebé povu TL simu hosi parseiru sira, hahú hosi luta bá independénsia to’o konstrusaun no konsolidasaun Estadu ho Nasaun. Tanba bá dalan naruk ne’e, mak ohin-loron bele hetan progresus bo’ot iha demokrasia, dezenvolvimentu no páz. Ho espíritu solidariedade no determinasaun timoroan hotu nian, no mós vontade boot atu halo di’ak liután bá paíz, mak tinan ne’e selebra 24.º Aniversáriu Restaurasaun Independénsia, ne’ebé espesial tebes. Data istórika ida-ne’e hanesan prova katak nasaun ida, maski ki’ik, bele hetan vitórias boot bainhira luta ho korajen, konxiénsia, unidade nasionál no domin boot bá Pátria, maske sei iha frajilidades kle’an bo’ot ne’ebé ezije respostas ambisiozas, koordenadas no ne’ebé orienta liu bá rezultadus.
Instrumentu 3 ne’e rezulta hosi servisu todan iha fulan sira ikus ne’e liuliu, hanesan konkista estruturante tolu hasoru vulnerabilidades tuan no foun hanesan: pobreza, dezigualdades, dezempregu, inseguransa alimentár, impaktus hosi alterasoens klimátikas, insertezas ekonómikas globais ho instabilidade jeopolítika ne’ebé aumenta maka’as. Frajilidade hirak-ne’e Timor-Leste la bele hasoru mesak. Experiénsia hosi pasadu, ho realidade prezente, hatudu katak presiza nafatin parseiru dezenvolvimentu sira. Maibé parserias ne’e só bele prodúz nia potensiál tomak, bainhira hatuur iha aliñamentu ne’ebé klaru entre prioridades nasionais, finansiamentu, estratéjias implementasaun ho mekanizmus robustus ba monitorizasaun no avaliasaun, dehan Primeiru-Ministru.
Primeiru-Ministru mós dehan katak, IX Governu liu husi Konsellu Ministrus aprova ona Polítika no Planu Asaun bá Promosaun Ekonomia Tasi ne’ebé Reziliente no Sustentável, ne’ebé interliga ho Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu no ho insersaun iha espasu rejional ASEAN. Timor-Leste iha sentru Triángulu Korál, rejiaun ida hotu ho diversidade biolójika ne’ebé la iha komparasaun. Pozisaun ne’e la’os de’it hanesan priviléjiu jeográfiku ida, maibé fó mós mai ita dever ida: mak dever atu proteje, tau-matan no halo asaun. Konjugasaun esforsus ho partilha koñesimentu tékniku no sientífiku –la’ós de’it iha setores tradisionais, maibe mós iha áreas inovadoras, husi bioteknolojia mariña to’o enerjias renováveis, liuhusi instrumentus finansiamentu ho mekanizmus emerjentes, hanesan kréditus karbonu ho blue bonds — bele halo Timor-Leste hanesan ezemplu internasional foun ida iha domíniu ekonomia azul. Laiha ambisaun ida mak boot demais bainhira determinasaun povu ida nian ho kooperasaun, nasional no internasional, la’o hamutuk.
PED halo ho kompromisu hosi Estadu, no tanba siklus polítikus. Dezde 2011, mak kuadru estruturante ida-ne’e orienta TL-nia polítikas públikas ho reformas institusionais, TL-nia investimentos estratéjikus ho asaun koordenada entre Governu, parseirus dezenvolvimentu, setor privadu ho sosiedade sivíl. Governu assume kompromisu atu kondúz implementasaun ho dixiplina, responsabilidade boot liután no ho foku iha rezultadus. Ida-ne’e sei halo liuhosi Planeamentu bá Médiu Prazu 2027-2030, ne’ebé konsiste hosi roteiru ida atu atinje estatutu hanesan paíz ho rendimentu médiu-altu, diversifika ekonomia naun-petrolífera, ne’e mós liu-hosi ekonomia azúl, promove kreximentu inkluzivu liu, reforsa kapitál umanu, hametin reziliénsia institusionál no tranzita hosi modelu ne’ebé hatuur iha despeza públika bá modelu ne’ebé impulsiona ka, dudu ho produtividade no investimento privadu. Rekoñese lakunas ho konstranjimentus ne’ebé identifika ona iha relatóriu, fundamental atu atinje metas kuantifikadas bá 2030 ho área prioritária lima ne’ebé Governu identifika ona no 10 intervensoens emblemátikas ne’ebé hakarak konsentra esforsus ho parserias.
Primeiru-Ministru subliña katak, Adezaun Timor-Leste iha ASEAN, formaliza ona iha 47.ª iha simeira Kuala Lumpur, iha fulan outubru liubá, ne’ebé reprezenta tan marku istóriku ida iha TL-nia dalan-naruk iha tinan ruanulu-resin-haat hanesan Estadu independente. Ne’ebé mak konkista ne’e hanesan rezultadu hosi prosesu naruk ida iha preparasaun interna, hosi diálogu franku ho TL-nia viziñu ho parseiru sira, no kompromisu metin ida ho valores, regras no mekanizmus ne’ebé estrutura komunidade rejionál Sudeste Aziátiku. ASEAN la hanesan de’it plataforma privilejiada ida hodi hakle’an integrasaun ekonómika, diversifika komérsiu ho investimentu, moderniza infraestruturas, fomenta kualifikasoens no kria empregu ba joven sira.
Hafoin abertura husi Ministériu no entidade sira halo aprezentasaun ba progresu servisu sira inklui Komisaun Funsaun Públika, ne’ebé mak Prezidente KFP, Agostinho Letêncio de Deus aprezenta kona-ba progresu implementasaun reforma administrasaun públika ne’ebé implementa. Servisu KFP IV mandatu ba reforma administrasaun públika mai ho 18 komponentes prioridades ne’ebé balun realiza ona hanesan reforma obrigatóriu ba limite idade 65 anos, promosaun tuir antiguidade, formasaun karaktér no seluk tan.




