Ligadu ba nota entendimentu ne’ebé ekipa kuadrilateral renova ona iha fulan dezembru tinan 2024 nian ba kompeténsia ida-idak nian ligadu ba área boa governasaun nian tuir knár ne’ebé iha, ne’ebé mak Komisaun Funsaun Públika realiza enkontru hodi estabelese hikas ekipa konjunta hodi reativa vizita surpreza ba instituisaun Estadu sira.
Iha reuniaun ne’e ekipa kuadrilateral ho komitmentu ida atu iha pessoal pontu fokal sira atu halo koordenasaun no preparasaun ba vizita surpreza nian. Iha vizita surpreza ne’ebé presiza atu follow-up fali vizita ne’ebé mak hala’o tiha ona baze ba iregularidade ne’ebé mak deteta iha baze, atu kontinua iha segimentu ba oin, hanesan atu iha pezu oituan presiza hamosu regras ida hodi enkamiña Konsellu Ministru hodi aprova nu’udar baze forte ba ekipa atu implementa, dehan Komisáriu ba asuntu disiplinar, Agapito da Conceiao iha reuniaun ekipa kuadrilateral boa governasaun nian iha kinta-feira, (06/02/2025) iha KFP.
Komisáriu KFP mós levanta iha reuniaun ne’e kona-ba viatura estadu komesa sirkula iha loron feriadu iha públiku, inklui haree ba servisu diaria nian mós la pontual, tanba vizita ida ne’e ita halo ba fulan ida rua la ba sira komesa halo fali. Ita lakohi vizita sira ne’ebé mak ita ba halo tiha maibé la iha ninia efeitu ruma ba oin, labele sai de’it “panas-panas tai ayam”, maibé sujere iha regras ruma kesi nune’e bele implementa, atu funsionáriu sira labele komete tan iregularidade ruma bazeia ba pena ne’ebé komete. Ida ne’e hanoin ida ne’ebé mak ita presiza hamosu baze ruma ba estatutu funsaun públika nian hanesan dekretu lei ruma, ka regras ruma ba vizita surpreza ida ne’e.
Husi Komisáriu Komisaun Anti Korupsaun nia parte sei haree ba osan no krime tau ona iha planu, ba kareta nian seidauk iha atividade konjunta desde dezembru to’o agora, Ha’u haree kareta Estadu sira la’o nafatin iha kalan no mós iha universidade sira.
Enkuantu, Inspesaun Geral Estadu sekunda, wainhira ita la’o mak hetan ka deteta veikulu estadu la’o iha tempu feriadu no uza ba asuntu privadu ruma enkamiña ba Patrimoniu Estadu, wainhira funsionáriu ruma mak lori ne’e instaura prosesu disiplinar ba nia baze ba medidas no pena ne’ebé mak fó depende ba iregularidade kometidu.
Nune’e iha Adjuntu Provedoria Direitus Humanos no Justisa (PDHJ) hateten, baze ba akordu kuadrilateral iha ambitu servisu hamutuk ba asuntu lubun ida, ne’ebé mak mai ho ida-idak ninia kompetensia. Husi PDHJ nian mak sei superviziona servisu instituisaun sira ba iha atuasaun ruma tuir direitus umanus ninian, tanba ne’e PDHJ la hola parte iha vizita surpreza sira. Ezemplu wainhira ekipa halo vizita surpreza ruma halo atuasaun, hetan ema lori kareta estadu tula familia no labarik sira iha laran mak iha atuasaun ruma ladún di’ak sei afeta mós psikolojia labarik nian.
PDHJ mós sekunda katak, iha ministériu hot-hotu iha inspetoria no tenke mós haree estrutura sira ne’ebé mak funsiona iha laran. Tanba ita nia vizitas atu haree ba ema nia dezempeñu ba prestasaun servisu funsionáriu nian, wainhira la presta ho di’ak tenke haree maibé, mós wainhira ligadu ho kontekstu direitus umanus ruma tenke justifika mós, tanba prosesu sira ne’e mós iha ninia kompleksidade mós.
Entretantu, husi enkontru ne’e iha hanoin ida atu buka funsiona hikas atividade kuadrilateral ho hanoin hirak ne’ebé mak tau hamutuk.